Plēsīgie zīdītāji

Plēsēji
Plēsēji galvenokārt ir gaļēdāji.
Bet daudzi ir arī visēdāji.
Plaši augu barību lieto caunas un lāči.
Plēsējiem ir labi attīstīti maņu orgāni.
It īpaši redze un dzirde.
Daudzi plēsēji ir monogāmi.
Bieži vien pāri saglabājas vairākus gadus.

Suņu dzimta
No suņu (Canidae) dzimtas Latvijā konstatētas 3 sugas.

Vilki
Latvijā vilku skaits ir bijis ļoti svārstīgs – no pāris desmitiem līdz pat tūkstotim indivīdu.
Mūsdienās vilku atzīst par nozīmīgu ekosistēmas sastāvdaļu.
Vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) pārstāvis.
Ķermeņa garums sasniedz 160 cm, skausta augstums līdz 1m.

Vilki
Vilks visbiežāk pārvietojas rikšojot.
Vilks var attīstīt ātrumu līdz 40 – 50 km/h.
Šiem plēsējiem ir labi attīstīta oža un dzirde.
Vairošanās un mazuļu audzēšanas laikā vilki dzīvo kā nometnieki.
Vilki ir sabiedriski dzīvnieki. To barā pastāv stingri noteikta hierarhiska kārtība.

Jenotsuns
Mazākais suņu dzimtas savvaļas zvērs Latvijā.
Jenotsunim labi attīstīta oža, bet dzirde un redze ir salīdzinoši vāja.
Pārvietojas galvenokārt soļos vai lēnā riksī.
Ekoloģiski ļoti plastiska suga.
Apdzīvo galvenokārt lapu koku un jauktos mežus ar biezu pamežu un bagātīgu paaugu.

…