Atklāšanas vēsture
Nosaukums ir atvasināts no spāņu termina Platina del Pinto, kas ir burtiski tulkojams "mazā sudraba Pinto upe."
Platīnu atklāja 1601. gadā San-Huanas un Atrato provincēs Kolumbijā, kur tas sastopams sairušos olivīna un serpentīna iežos. Dienvidamerikas metalurgiem platīns bija pilnīgi bezvērtīgs un nepatīkams zelta pavadonis.
Pirmos plašākos platīna pētījumus veica V. Vatsons un V. Baunrings 1750. gadā.
1752. gadā zviedru naudas pārbaudītājs Šefers ziņoja Stokholmas akadēmijai par dažām platīna īpašībām.
1757. gadā Margrāfs atrada, ka platīns nogulsnējams no šķīdumiem ar kālija amonija sālīm un pirmais atrod platīna sūkļa pagatavošanas metodi.
1758. gadā Nakē un Bomē aizrādīja, ka platīnu var izkausēt ieliektu spoguļa fokā.
1772. gadā Zikingers pirmais pagatavoja platīna skārdu un stiepli.
1874. gadā Hārem izdevās izkausēt arī lielākus platīna daudzumus sprāgstamās gāzes liesmā, ar to sevišķi veicinot platīna rūpniecības attīstību. Šo metodi vēlāk uzlaboja Devils un Debrē - platīnu dabā atrod gandrīz brīvā veidā, gluži kā citus cēlmetālus, daudz retāk savienojumu veidā.
Izmantošana, ražošana
Ļoti daudziem procesiem platīnu lieto par katalizatoru.
Izmanto dažādu rotu izgatavošanai
Valūtas stabilizators
Platīns tiek izmantots laboratoriskā aprīkojumā, elektriskos kontaktos, zobārstniecībā un katalītiskos konverteros.
Karsta koncentrēta sērskābe pamazām šķīdina platīnu, bet izkausēts kālija vai nātrija bisulfāts uz to neiedarbojas, tādēļ to izmanto platīna trauku tīrīšanai.
No platīna ražo tīģeļus, bļodas, stiepules, foliju.
Vispirms platīnu plašāk izlietoja sērskābes rūpniecībā, bet izrādījās, ka karsta koncentrēta sērskābe pamazām iedarbojas uz platīnu; te labāks platīna un zelta sakausējums.
Plaši lieto arī elektroķīmiskajā rūpniecībā, jo platīna elektrovadi izturīgi pret ķimikālijām.
Arī zibens novedēju smailes gatavo no platīna.
Atrašanās dabā
Praktiski izmantojamos daudzumos platīns atrodams magnētiskos un drupu iežos.
Platīnu parasti atrod sīku graudu un lapiņu veidā, kopā ar citiem platīnoīdiem arī ar dzelzi un varu; uzieti arī atsevišķi platīna piki 2-10 kg smagumā.
Platīns rodas, ultrabaziskiem iežiem (dunītiem, peridotītiem, gabro, norītiem) kristalizējoties no magmas, atrasts arī meteorītos.
Sākumā Kolumbija bija vienīgā platīna atradne līdz 1819. gadā atrada Urālos ļoti bagātus platīna iežus (līdz 150 g. platīna tonnā), kas tagad jau izsmelti. Tagad izmanto iežus arī ar 1 g. platīna tonnā.
Lielākos vai mazākos daudzumos platīns atrasts Brazīlijā, Borneo, Kanādā, Meksikā, Peru, Alžīrā, Sibīrijā.
Platīna ieguve vairāk nekā piecu kilogramu apjomā gadā tiek veikta 11 valstīs pasaulē.
Zemes garozā platīna koncentrācija ir novērtēta kā 5x10 -3 miligrami kilogramā iežu.
…
