Dzimis Limožā, nabadzīga skrodera ģimenē. Viens no spožākajiem impresionistu grupas pārstāvjiem. Izcils gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. Trīspadsmit gadu vecumā Ogists sāka aizrautīgi zīmēt. Papīrs bija deficīts un tādēļ zēns zīmēja uz grīdas ar tēva - skrodera krītu.1854. gadā, kad pienāca laiks Ogistu atdot mācībām, tēvs zēnu iekārtoja brāļu Levi porcelāna rūpnīcā. Tur viņš nodarbojās ar porcelāna apgleznošanu un keramikas darbnīcā mācījās kā izmantot vistīrākās un caurspīdīgākās krāsas, lai panāktu trauslam porcelānam tik raksturīgo gleznainumu. Nenoliedzami, šī apgūtā māksla iespaidoja Renuāra tālāko mākslinieka - impresionista karjeru. Impresionistu meklējumiem viņš pievienojās tikai 60. gadu beigās.
1862. gadā uzsāka mācības pie Čārlza Gleyre - Parīzē. Sešdesmitajos gados jaunajam māksliniekam nebija pietiekami daudz naudas, lai nopirktu krāsas, kaut gan, pirmo reiz izstādīja gleznas Parīzes Salonā 1864.gadā. Diemžēl, viņu neatzina nākamos 10 gadus, daļēji tajā vainojami Francijas-Prūsijas kara nemieri. Renuārs guva atzinību, kad sešas viņa gleznas tika izstādītas pirmajā impresionistu izstādē "Neatkarīgo salonā” 1874.gadā. Tajā pašā gadā divas gleznas tika izstādītas Londonā. 1881. gadā ceļoja uz Algēriju, vēlāk uz Madridi, lai apskatītu Velaskēza darbus. Pēc tam ceļoja uz Itāliju, lai apskatītu Ticiāna meisterdarbus Florencē un Rafaēla gleznas Romā. 1882. gadā satika komponistu Vāgneru viņa mājvietā Palermo, Sicīlijā un uzgleznoja viņa portretu tikai 35 minūtēs. Tajā pašā gadā sešus mēnešus ārstējās no pneimonijas.
Renuārs nekad nav sevišķi centies iedziļināties savu modeļu dvēseles dzīlēs, mākslinieku vairāk interesējusi to ārējais dzīvesprieks un līksmība. Viņa darbos nekad nav saredzami drūmie un skarbie toņi, savās ainavās nekad nav attēlojis aukstu ziemu, apmākušos dienu vai lietusgāzes. Renuārs savās gleznās ielicis visu to dzīvespriecīgo, līksmo zaļumu, ziedu košumu, attiecību rotaļīgumu un dāmu smalko eleganci kāda nav sastopama neviena cita mākslinieka daiļradē. Renuārs ir pazīstams kā mākslinieks, kura vārds ir skaistuma, prieka un laimes sinonīms. Viņš ir viens no tiem nedaudzajiem sava laika meistariem, kam izdevās saglabāt priekšstatu par cilvēka personības viengabalainību. Pesimisms, skumjas, mokošas pārdomas par realitātes nepilnībām viņam nekad nebija raksturīgas. Ne kā māksliniekam, nedz arī kā cilvēkam.…
