Pīters Pauls Rubenss

Visas flāmu mākslas skolas īpatnības vispilnīgāk izpaudās Pītera Paula Rubensa (Rubens; 1577-1640) daiļradē. Būdams cieši saistīts ar visu sava laika kultūras dzīvi, Rubenss daudzējādā ziņā bija tipiskākais flāmu baroka pārstāvis. Viņa darbības loks neapstājās tikai pie glezniecības – Rubenss darbojās arī kā arhitekts dekorators, darināja projektus tēlniekiem, noformēja teatralizētas izrādes, ilustrēja grāmatas un izveidoja lielu profesionālu gravieru skolu. Rubensa mākslas pamats bija visas baroka stila galvenās iezīmes: jūtu pārsvars pār saprātu, formu dinamika un smalkas dekorativitātes izcēlums, reizē ar to meistara daiļrade bija ļoti savdabīga un reālistiska. Lai arī ko Rubenss gleznoja, viņa tēli nekad nezaudēja reālās pasaules skaidru attēlojumu. Patiess īstenības attēlojums Rubensa mākslā savijās ar ārkārtīgi bagātu fantāziju – viņš bija apveltīts ar neparasti harmonisku iztēli un māku to visu nekavējoties izteikt skaidrās un izteiksmīgās līnijās. Rubensa gleznu varoņi bija pilni varenības un garīga spēka, viņa attēlotās sievietes bija apveltītas ziedošām, veselīgām miesas formām un izteiktu jutekliskumu. Rubenss sievietes ķermeņa daiļumu redzēja tieši tā kuplajās formās. Viņa gleznām raksturīgo brūngano, sarkano, arī zaļo, dzelteno un balto toņu saspēle vienmēr bija barokāli svinīga un pacilāta.