Ēģipte
Ēģipte, jeb pilnā oficiālajā nosaukumā Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sinaja pussalu Vidējos Austrumos. Valsts ziemeļu daļu apskalo Vidusjūras ūdeņi, bet austrumos - Sarkanā jūra. Arī Izraēla ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar Sudānu, bet rietumos ar Lībiju.
Ēģiptes piramīdas – pasaules kalna modelis – pasaules brīnums
Ēģiptes senās arhitektūras apbrīnas vērts meistardarbs bija piramīdas. Tās "apaugušas" ar leģendām un jau izsenis dēvētas par vienu no pasaules brīnumiem. Pēc savas funkcionālās būtības piramīdas bija faraonu kapenes, un tām bija jānodrošina valdnieka, kurš pēc savas nāves kļuva par daļu no paša saules dieva Ra, mūžīga dzīvošana. Tās cēla no monumentāliem, perfekti apstrādātiem akmens kvadriem, iekšpusē ierīkojot veselu gaiteņu sistēmu, kas savienoja apbedījuma kameru ar pārējām telpām, kas paredzētas nelaiķim līdzi dotajiem priekšmetiem, dārglietām, laupītāju maldināšanai, vēdināšanai un citiem nolūkiem. Lai gan laiks darījis savu un slīpētās, no vienas vietas ar hieroglifiem norakstītās marmora plāksnes, ar ko bija apdarināta piramīdas ārpuse, vairs nemet debesīs žilbinošus saules atstaru kūļus, piramīdas atstāj iespaidu ar savu monumentalitāti, precizitāti, dievišķu harmoniju (gandrīz 150 metru - tas atbilst 40 stāvu mājas augstumam) un īpašu noslēpumainības auru.
Simboliski piramīda ir pasaules kalna modelis: tās pamatne simbolizē zemi, 4 malas - četras debess puses, bet vertikāle - zemes un debesu dialogu. Piramīdas nebija vientuļas, tās veidoja celtņu kompleksu, kurā ietilpa lūgšanu telpas, tempļi, pagalmi, pavadoņpiramīdas un mastabas, kurās apglabāja faraona piederīgos. Mastaba ir milzīga akmens sola formā no dūņu ķieģeļiem celta kapene ar plakanu virsmu. Šahtas dibenā parasti atradās apbedījumu kamera. Ziedojumus un ēdienu mirušā dvēselei nolika virszemes telpā. Šo procesu pa caurumu sienā uzraudzīja mirušā cilvēka "dubultnieks" - viņa statuja, kas novietota blakus telpā. Jaunās valsts laikos drošības nolūkos faraonus sāka apglabāt klinšu kapenēs. Tās bija maskētas un ne tik viegli atrodamas: pazīstamākā - faraona Tutanhamona apbedījuma vieta, kura bija vismazāk izlaupīta.
…
