Pīles ir vidēja lieluma ūdensputni, kas dzīvo ūdens tuvumā vai ūdenī. Ligzda šiem putniem parasti uz zemes, labi paslēpta, izklāta ar pīļu spalvām. To mazuļi ir ligzdbēgļi, kurus perē un vadā tikai mātīte. Pīles ceļo gan dienā, gan naktī, baros vai grupās. Pārziemo galvenokārt R-Eiropā. Daudzas sugas sastopamas arī Latvijā.
Peldpīles
barojas seklās vietās, ēd dzažādus ūdensaugus, to sēklas, kukaiņus un citus sīkus ūdens dzīvniekus, nirst tikai briesmu gadījumos. Parasti var sastapt dažādās iekšzemes ūdenstilpnēs, bet ceļošanas laikā arī jūrā. To olas ir zaļganpelēcīgu - dzeltenīgu nokrāsu.
Nirpīles
sauc par nirpīlēm, jo tās pēc barības parasti ienirst. To barība – dažādi ūdensaugi un ūdens bezmugurkaulnieki.
Nirpīles var sastapt gan iekšzemes ūdenstilpnēs, gan jūrās. Var teikt – daļa sugu tipiski jūras putni. Daļa šo putnu Latvijā sastopami tikai kā caurceļotāji.
Tumšā pīle
Eiropas ziemeļi, Sibīrija un Ziemeļamerikas ziemeļu daļa. Ziemo jūrās gar Eiropas piekrasti, Melnajā un Kaspijas jūrās, Klusā okeāna rietumu piekrastē gar Japānu un Ķīnu, Ziemeļamerikā gar Atlantijas un Klusā okeāna piekrastēm, vietām arī iekšzemē (centrālā Eiropa un lielie ezeri Amerikā). Trīs pasugas: M.f.fusca - no Skandināvijas uz austrumiem līdz Jeņisejas upei Sibīrijā, M.f.stejnegeri - Sibīrija no Jeņisejas baseina uz austrumiem līdz Kamčatkai, uz dienvidiem līdz Mongolijai, M.f.deglandi - Aļaska un Kanāda uz austrumiem līdz Hudzonas līcim (del Hoyo, Elliot, Sargatal, 1992). Latvijā Melanitta fusca fusca. …
