Noturīgie organiskie piesārņotāji nav dabas produkti, bet cilvēka radītas, halogēnus (hloru, bromu) saturošas organiskas vielas, kas savas ķīmiskās noturības dēļ dabā spēj saglabāties desmitiem gadu ilgi. Vēju un ūdeņu kustības rezultātā NOP tiek pārvietoti ļoti lielos attālumos no to sākotnējām iegūšanas vai izmantošanas vietām. Pēc praktiskā pielietojuma un izcelsmes NOP var iedalīt 3 mazākās grupās;
pesticīdi (aldrīns, DDT, dieldrīns, endrīns, heksahlorcikloheksāns, hlordāns, hlordekons, mirekss, toksafēns);
rūpnieciskās izejvielas un tehniskās ķimikālijas (heksahlorbenzols, polihlorbifenili (PHB);
augstu temperatūru procesu blakusprodukti (polihlorēti dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PHDD/F).
Par vienu no nozīmīgākiem NOP emisiju avotiem mēdz uzskatīt lauksaimniecību. Pasaulē gadā izlieto ap 4,6 miljonu tonnu pesticīdu jeb vidēji 3,15 kg pesticīdu uz vienu hektāru apstrādājamās aramzemes. Pēdējo gadu dinamika pesticīdu izmantošanā Latvijā liecina, ka, lai gan lauksaimniecisko kultūraugu sējumu un stādījumu apsaimniekošanā ir vērojama zināma rosība un pacēlums, pesticīdu izmantošanas intensitāte jeb slodze ir neliela (skat. tabulā aili "Patēriņš").
Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijā reģistrētie un pielietošanai atļautie pesticīdi ir jaunās paaudzes augu aizsardzības līdzekļi, kas klimatisko apstākļu un augsnes mijiedarbības rezultātā ātri sadalās un pilnībā inaktivējas. Tie nepieder pie NOP grupas pesticīdiem, kuru izmantošanas ierobežošana un pat aizliegšana Latvijā tika jau aizsākta visai sen.…