Perspektīvas konstruēšanas metodes
Ir vairākas metodes, kā konstruēt telpisku priekšmetu perspektīvas pēc ortogonālajam projekcijām: arhitektu, tīklu, radiālo, koordinātu u.c. metodes.
Biežāk lietojamās perspektīvas konstruēšanas metodes ir radiālā un arhitektu metodes.
Radiālā (Dīrera) perspektīvas konstruēšanas metode
Šo metodi praksē ieviesis Renesanses laika vācu mākslinieks un matemātiķis Albrehts Dīrers (1471 – 1528), tādēļ tā nosaukta viņa vārdā.
Metodei raksturīgs tas, ka objekta perspektīvas konstruēšanai izmanto tā ortogonālās projekcijas.
Lietojot perspektīvas konstruēšanas radiālo metodi, attēla plakne var būt novietota ar leņķi pret frontālo projekciju plakni P2, bet lietderīgi par attēlu plakni izmantot frontālo projekciju plakni.
To sauc par frontālo perspektīvu.
Radiālo metodi visbiežāk pielieto interjera perspektīvas konstruēšanā.
Metodes būtība ir tā, ka, nosakot projicējošo staru krustpunktus ar attēlu plakni, galvenokārt izmanto attēlu plaknei perpendikulārās taisnes, jeb dziļuma taisnes, kuru satekpunkts ir galvenais punkts S2.
Perspektīvas uzdevumi ir divējādi.
1. Uzdevumā dotas perspektīvā attēlojumā objekta ortogonālās projekcijas noteiktā mērogā. Perspektīvu, kas konstruēta pēc objekta ortogonālajām projekcijām, sauc par saistīto perspektīvu.
2. Uzdevumā doti objekta skaitliskie izmēri. Pēc šāda uzdevuma konstruētu perspektīvu sauc par brīvo perspektīvu.
Izskatīsim saistītas perspektīvas konstruēšanu.
1. piemērs.
Konstruēt daudzskaldņa perspektīvu, izmantojot tā ortogonālas (frontālo un horizontālo) projekcijas.
Dota arī horizonta līnija.
Attēlu plaknes novietojums saplūst ar frontālo projekciju plakni. Objekta priekšējā skaldne atrodas attēla plaknē.
Perspektīvo attēlu, salīdzinājumā ar ortogonālajām projekcijām, var palielināt vai samazināt.
Konstrukciju sāk no priekšmeta virsotņu konstruēšanas. …