(turp.)
Optimālā temperatūra penicilīna fermentācijas pirmajā fāzē ir 30oC, bet otrajā -20 oC. Liela nozīme penicilīna ražošanā ir barotnes aberācijas pakāpei, kas tuvu vienam (caur 1 litru barotnes 1 minūtē iziet 1 litrs gaisa).
Penicilīna biosintēzes mehānisms ir samērā labi izpētīts. Noskaidrots, ka penicilīna molekulas sintēzē piedalās cisteīns un valīns.
(turp.)
H.Arnšteins un D.Moriss izstrā-
dājuši penicilīna biosintēzes
shēmu. Pēc šīs shēmas sākuma no aminoadipīnskābes un cisteīna veidojas dipeptīds. Tam pievienojas valīns. Ar radušos tripeptīdu notiek sarežģītas pārmaiņas, kuru rezultātā veidojas penicilīna kodols-6-aminopenicilānskābe. Tālāk aminoadipīnskābes vietā stājas feniletiķskābe un izveidojas benzilpenicilīna.
(turp.)
Pēc fermentācijas pārtraukšanas micēliju atdala filtrējot un tālāk apstrādā filtrātu. Penicilīnu ekstrahē ar organiskajiem šķīdinātājiem, kas nesajaucas ar ūdeni. Ekstrakcija notiek skābā vidē (pH 2). Šādā vidē penicilīns ir brīvas skābes veidā, kas labāk šķīst organiskajos šķīdinātājos nekā ūdeni. Šī ir pati svarīgākā penicilīna izdalīšanas stadija. Brīvas skābes veidā penicilīns ir samērā nestabils, tādēļ ekstrakcijai jānotiek pēc iespējas īsā laikā. Pēc tam iegūst koncentrētu penicilīna ūdens šķīdumu neitrālā vai vāji sārmainā vidē. Ekstrakciju atkārto vairākas reizes.
(turp.)
No ūdens šķīduma penicilīnu izgulsnē ar dažādām metodēm:
1)ar kālija acetāta koncentrētu šķīdumu, novokaīna sāls veidā,
2)ar neorganiskiem sāļiem utt.
…
