Apmetnes Pekinas teritorijā bija jau 1. gadsimtā p.m.ē.
10. gadsimtā Pekinas teritorijā atradās kitanu Ļao dinastijas valsts galvaspilsēta.
1125. gadā pilsētu anektēja džurčenu Džinu dinastija un izveidoja šeit savu galvaspilsētu.
1215. gadā to pilnībā nopostīja mongoļi. Mongoļi izveidoja savu Ķīnas galvaspilsētu - Dadu, kura ir mūsdienu Pekinas īstā dzimšana.
1403. gadā trešais Minu imperators Jongls pārcēla Minu impērijas galvaspilsētu no Nankinas uz Pekinu. Drīz pēc tam tika uzcelta Aizliegtā pilsēta - Ķīnas imperatoru rezidence.
1616. gadā mandžūri gāza Minu dinastiju un nodibinājās Cinu dinastija, par Ķīnas galvaspilsētu saglabājās Pekina.
1911. gadā Ķīnā notika Siņhajas revolūcija un nodibinājās republika.
1928. gadā Gomindāna valdība par Ķīnas galvaspilsētu pasludināja Nankinu, bet Pekinu pārsauca no Beijing (Ziemeļu galvaspilsēta) uz Beiping (Ziemeļu miers).
1937. gada 29.jūlijā Pekinu ieņēma Japānas karaspēks.
1949. gada 31. janvārī pilsētu ieņem komunistu karaspēks, un 1. oktobrī Mao Dzeduns Tjaņaņmeņa vārtos deklarēja Ķīnas Tautas republiku.
1989. gadā no 14. aprīļa līdz 4. jūlijam pilsētas centrālajā laukumā notika plašas demonstrācijas, prasot Ķīnas politiskās dzīves liberalizāciju. Bojā gāja ap 400 protestētāju.
…
