Rīgas Latviešu biedrība nodibina īpašu Ortogrāfijas komiteju, kuras priekšsēdētāju ievēl K.Mīlenbahu. Komisijas uzdevums ir izstādāt priekšlikumu jaunai latviešu valodas ortogrāfijai piemērotai tagadnes ikdienišķās dzīves plašākām prasībām, kā arī rūpējoties par viņas ieviešanu dzīvē.
Ortogrāfijas komisijas rakstā “Uzaicinājums un lūgums “Latvijas”lasītājiem” tiek ziņots: nolemts ieviest antīkvu; lietot grafēmas š, ž, č, dž “čupu burtu” vietā; ieviest burtu apzīmējumus z, v; ee vietā lietot ie; o atstāt negrozītu, atmest h kā garumzīmi un tā vietā lietit guļošu svītriņu virs burta.
Kā nākošo latviešu valodas pētnieku var minēt JĀNI ENDZELĪNU (1873. gada 22. februāris - 1961. gada 1. jūlijs) ir viens no lielākajiem 20. gadsimta pirmās puses valodniekiem. Akadēmiķis zinātnisko darbību raksturo viņa lielais ieguldījums latviešu valodas zinātniskajā izpētē un baltu valodu vēsturiski salīdzinamajā valodniecībā. vēl students, Jānis Endzelīns (turpāk tekstā J.Endzelīns) sāk publicēt rakstus par latviešu valodas jautājumiem.
Cits pēc cita nāk klajā arī pētījumi par latviešu valodu. 1922. gadā zinātnieku vajadzībām iznāk latviešu lasāmgrāmata vācu valodā, kur dots pārskats pār latviešu valodas izloksnēm, līdz ar teksta paraugiem. Tajā pašā gadā tiek izdots darbs “Latvijas vietu vārdi” 1.daļa, tanī sakopoti Vidzemes vietvārdi. Visvairāk māju vārdi. 1926.gadā iznāk šī darba otrā daļa, kur atrodami Kurzemes, Zemgales, Latgales vietvārdi.
Latvijas vietu vārdu vākšanai un pētīšanai J. Endzelīns ir ziedojis daudz laika. Jānis Endzelīns rūpīgi sekojis latviešu valodas bagātības apzināšanai, vākšanai un nodošanai atpakaļ tautas rokās.
Viņa pētījumi par latviešu valodu ir noderējuši un noder kā pamats latviešu literārās valodas kopšānā. Strādādams ārpus dzimtenes viņš rūpīgi iepazinis latviešu periodiku un daiļliteratūru un ar rakstiem presē vērsies pret literārajā valodā neieteicamiem vārdiem un konstrukcijām.
…
