Vadošais stimuls transpersonālās psiholoģijas ieviešanai kā atšķirīgam pētījumu laukam bija Abrahama Masloua pētījumi par personības pašaktualizāciju. Masloua darbi skāra ne tikai psiholoģiskus aizvainojumus un personības attīstību, bet arī augstākās pakāpes pieredzi, iedvesmu, kreativitāti, altruistiskus ideālus, kā arī darbības, kas pārspēj parastas personības rīcību.
Maslous rakstīja: “Es uzskatu humānistisko par trešo spēku psiholoģijā, par pārejas posmu vai sagatavošanos vēl „augstākam” ceturtās psiholoģijas posmam, kas būtu transpersonāls, transhumāns, centrēts drīzāk kosmosā nekā cilvēka vajadzībās un interesēs, tiecīgs ārpus cilvēcīgā, identitātes, pašaktualizācijas un tamlīdzīgi Psiholoģija, kura iet tālāk par cilvēciskumu, identitāti, pašaktualizāciju.[..] Mums ir nepieciešams kaut kas lielāks nekā mēs esam, lai izjustu svētlaimi un ļautos jaunajam, dabiskajam, empīriskajam, nevis baznīcas jūtām”.
Personības attīstība
A.Maslovs psiholoģisko attīstību interpretē kā pēctecīgu aizvien ‘’augstāku’’ vajadzību apmierināšanu. Kustība uz pašaktualizāciju nevar sākties, kamēr indivīds neatbrīvosies no zemāko vajadzību dominēšanas.
Tieksme uz aizvien augstākiem mērķiem pati par sevi norāda uz psiholoģisku veselību. Maslovs ir pārliecināts, ka augšana un attīstība noris pašaktualizācijas veidā. Pašaktualizācija nozīmē ilgu, patstāvīgu iesaistīšanos spēju veidošanas un attīstības darbībā līdz maksimāli iespējamajam, neapmierinities ar mazumiņu slinkuma dēļ vai tāpēc, ka netic sev.
…
