Dzīvo būtņu gēnos ir milzīgs informācijas apjoms. Te vietā pieminēt, ka šobrīd vispopulārākā dzīvības izcelšanās teorija ir tāda, ka dzīvība uz Zemes radusies, pakāpeniski sintezējoties aizvien sarežģītākām molekulām.
Miruši organismi arī satur informāciju, lai gan tā nevar tikt nepastarpināti izmantota. Jāpiebilst vēl, ka šūnas iekšienē noglabātās nukleīnskābju molekulas ir mazāk pakļautas bojājumiem. Zinātnieks uzskata, ka vislabākie informācijas “pārvadātāji” varētu būt vīrusi, kas sastāv no DNS un RNS, ka iesaiņotas olbaltumvielu apvalkā.
Kā tas varēja notikt?
Pirms 4 miljardiem gadu Zemi bombardēja asteroīdi un komētas. Kosmisko ķermeņu kustības intensitāte tolaik bija miljons reižu lielākā. Skaidrs, ka dzīvība radās nevis siltumnīcas apstākļos, bet gan spēcīgu sadursmju laikā.
Daži zinātnieki domā, ka no starpzvaigžņu putekļiem, citi uzskata, ka no tuvākas kaimiņ planētas Marsa. Pirms divdesmit gadiem stāsts par ceļojošiem Marsa mikrobiem tiktu apsmiets, bet ne tagad. Katru gadu Antarktīdas ledājos atrod līdz tūkstotim meteorītu. Lielāka daļa tiek nosūtīta uz Hjūstonas - Kosmiskā centra Meteorītu bāzi. Kāds 1984. gadā meteorīts bija īpašs – tas bija marsa gabals. Zinātnieki no NASA tajā atrada kaut ko tādu, kam bija grūti noticēt, - dzīvības pazīmes.
…
