Paleozoja ēras flora un fauna

Silūra periodā Zeme piedzīvoja nozīmīgas pārmaiņas, kam bija liela nozīme dzīvībai optimālas vides izveidošanā. Silūrā notika Zemes vispārējā klimata relatīva stabilizācija, izkusa lielie ledāji un visās jūrās pacēlās ūdens līmenis. Sāka veidoties koraļļu rifi un silūrs ir arī nozīmīgs periods zivju evolūcijā. Pirmās liecības par embriofītiem – sporas, traheīdas atgādinošas caurulītes un šūnu slāņi, ko konstatēja ordovika iežos, silūrā atrodamas lielākā daudzumā un daudzveidībā. Kuksonijas sugas ir atrastas dažādās Zemes vietās, piemēram, Velsā, Skotijā, Anglijā, Čehijā, Kanādā.
Kuksonija (Cooksonia sp.). Zaru galos kuksonijām atradās paresninājumi – sporangiji, kur veidojās sporas. Daudzus gadu miljonus galvenokārt tieši šie augi auga sauszemes mitrākajās vietās, piemēram, ezeru krastos. Kuksonijas bija dažus centimetrus gari augi ar vienkārši dihotomiski zarotu, vertikālu stumbru. Lapas kuksonijām nebija. Atsevišķu zaru galos kuksonijām atradās paresninājumi – sporangiji, kur veidojās sporas. Kuksonijas bija ļoti primitīvi augi. Dažām, bet ne visām, Kuksonijas fosīlijām ir atrodams centrāls traheīdu kūlītis. Traheīdas ir ūdens vadīšanai specializētas šūnas.
Eurypterus - izmirusi eurypterid ģints, organismu grupa, ko parasti dēvē par “jūras skorpioniem”. 
…