Pakalpojumu sniegšanas brīvība

Pirms vairākiem gadiem, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, tā kļuva arī par vienu no pasaulē lielākā iekšējā tirgus dalībniecēm, kurā pastāv brīva preču, pakalpojumu un personu kustība.

Brīvības diemžēl pilnībā nedarbojas. Piemēram, brīvu preču aprites princips lielā mērā darbojas, bet to nevar attiecināt uz pakalpojumu tirgu, kur vēl arvien dalībvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Pakalpojumu tirgū attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību situācija nav tik skaidra, jo starp dalībvalstīm pastāv dažādas interpretācijas par to, ko nozīmē pakalpojumu sniegšanas brīvība.
Kopienā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā Kopienas valstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai.

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) mazāki un lielāki Latvijas uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu - paši sniedz pakalpojumus citās ES dalībvalstīs vai saņem tos no uzņēmumiem, kas reģistrēti citās ES dalībvalstīs. Brīva pārrobežu pakalpojumu sniegšana ir viens no ES vienotā tirgus pamatprincipiem un pamatbrīvībām. Kaut gan šī brīvība (atšķirībā, piemēram, no personu pārvietošanās brīvības) nav ierobežota un teorētiski uzskatāms, ka jebkurš uzņēmējs no Latvijas, kā arī no jebkuras citas ES valsts var brīvi sniegt pakalpojumus citā ES dalībvalstī. Praksē tas ne vienmēr notiek raiti. Neraugoties uz atvieglojumiem kredītiestāžu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, uzņēmējs, kas vēlas uzsākt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, var sastapties ar dažādu veidu sarežģījumiem. …