1943.gads
Pie Staļingradas krievi ielenc lielas vācu karaspēka daļas. Hitlers neļauj vācu karaspēkam atkāpties nekādos apstākļos, vācieši ir spiesti padoties.
Vācu katastrofa pie Staļingradas kļūst par pagrieziena punktu karā. Krievi visur dodas uzbrukumā, uzvara padarīja Padomju Savienību par vienu no divām pasaules lielvarām un Austrumeiropas valdnieci.
Gada beigās liela daļa Padomju Savienības teritorijas 1939.gada robežās ir atbrīvota no vāciešiem
1944.gads
Rietumu sabiedrotiem izdodas atšifrēt vāciešu sakaru kodu un uzzināt viņu plānus. Tas palīdz plānot kauju operācijas.
Vācijas robežu tuvumā vācu pretestība kļūst stiprāka,
Padomju Savienība no jauna ieņem Baltijas valstis.
1945.gads
Sabiedrotie Otrajā pasaules karā no austrumiem un no rietumiem ieņem Vāciju.
30. aprīlī Hitlers izdara pašnāvību.
8.maijā Vācija kapitulē.
Secinājumi
Otrā pasaules kara cēloņi ir meklējami I pasaules kara izveidotās Versaļas sistēmas nespējā nodrošināt lielvalstu pretrunīgo interešu sabalansētību.
Vācija, Padomju Savienība netika pietiekami integrētas starptautisko attiecību sistēmā, kā arī neizdevās panākt kolektīvās drošības principa nostiprināšanos starpvalstu attiecībās.
Kopīgas intereses un otras puses ambīciju atbalstīšana sekmēja Padomju Savienības un Vācijas kopdarbību.
…