Osmaņu impērija

Balkānu komflikts
1912. g. Balkānu valstis – Grieķija, Serbija, Bulgārija un Melnkalne ar Krievijas slepenu atbalstu noslēdza savstarpēju savienību un uzsāka karu ar Turciju, kura karu zaudēja. Jauniegūto teritoriju dalīšana izraisīja strīdus sabiedroto starpā.

1913. g. izcēlās otrs Balkānu karš, kurā Serbija, Grieķija, Melnkalne un Rumānija cīnījās pret Bulgāriju. Bulgārija zaudēja.

Abi Balkānu kari saasināja attiecības starp Krieviju un Austroungāriju. Serbija un Melnkalne centās iegūt Adrijas jūras piekrasti, un to atbalstīja Krievija. Savukārt Austroungārija pieprasīja nodibināt Albānijas valsti. Krievija piekāpās un 1912. g. Eiropas kartē parādījās jauna valsts – Albānija.

Secinājumi
Osmaņu impērija pastāvēja no 13. – 20. gs. Mazāzijas un Balkānu valstu teritorijā.
Osmaņu impērija kļuva par islāma pēcteci iepriekšējām Vidusjūras reģiona lielvarām — Romas un Bizantijas impērijām.
Tās pamatlicēji ir osmaņi, kuri ieradāss Mazāzijā 13.gs. Bēgot no mongoļiem.
Osmaņi izveidoja savu valsti pie Bizantijas robežām Anatolijā, novadā, kas kādreiz bija piederējis Bizantijai.
Saplūstot ienācējiem un vietējiem izveidojās jauna tauta – turki.
Turku varā nonāca grieķu, albāņu, dienvidu slāvu zemes.
Galaspilsēta - Kostantinopole. (Krieta Muhameda II Iekarotāja rokās 1453. gadā)
Valdošā iekārta – monarhija, sultānu iekšplitika.
Pastāvēšanu bojāja iekšējie konflikti un citu lielvalstu tīkojumi. Impērijai bija grūti vienlaikus karot ar spēcīgiem kaimiņiem
Beidza pastāvēt pēc pirmā pasaules kara. . 1922. gada 17. novembrī no valsts tika izvadīts pēdējais Osmaņu sultāns




…