Latvieši jau tālā senatnē ir rotājuši savu apģērbu, darba rīkus un sadzīves priekšmetus. Par to liecina gan arheoloģiskajos izrakumos iegūtās materiālās liecības, gan saglabātie etnogrāfiskie priekšmeti. Lietišķajā mākslā vienmēr ir izpaudusies mūsu tautas īpatnējā daiļuma izjūta un īpaši tā saskatāma rotājošajā rakstā jeb ornamentā.
Ornaments (latīniski ornamentum- rotājums) ir rotājums, kas sastāv no ritmiski sakārtotiem elementiem (Blūma, 2005).
Ornamentu iedala 4 pamatgrupās:
1. ģeometriskais, kas sastāv no abstraktām formām: lauztām, taisnām un līkloču līnijām, punktiem, apļiem;
2. florālais jeb augu (lapu, ziedu, augļu u.tml. stilizējumi);
3. zoomorfais jeb dzīvnieku (reālu vai fantastisku dzīvnieku stilizējumi);
4. antropomorfais jeb stilizētas cilvēku figūras (Kraukle, 2006; Kraukle, 1993; Blūma, 2005).
Pastāv arī jauktas grupas un pārejas formas, jo ornamenta veidi var būt gan saistīti, gan arī var pāriet no viena otrā (Kraukle, 2006; Kraukle, 1993; www.pbla.lv/izglitiba/ornamenti.htm).
…