Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Zināmas līdz 24 500 orhideju sugām. Vairākums sugu sastopamas tropos, lietusmežos.
No orhideju dzimtas Latvijā sastop daudzgadīgus lakstaugus. Tie ir augi, kas aug pļavās, mežos un purvos uz zemes. Latvijā nav tropu apgabaliem raksturīgo epifītisko orhideju. Latvijā sastopamas 34 savvaļas orhideju sugas (krustojumus neskaitot). Gandrīz visas tās ir valsts aizsardzībā. 17 000 sugu draud iznīcība.
Dzimtas raksturīgākās pazīmes
Orhideju dzimtas augi ir daudzgadīgi lakstaugi, kas aug uz zemes vai ir epifīti.
Morfoloģiski daudzveidīga dzimta, sugu izmēri variē no dažiem milimetriem līdz 30-40 metriem liānveida sugām.
Lapas veselas, sēdošas. Lapu dzīslojums paralēls, bet ir orhideju dzimtas lakstaugi, kam ir tīklveida dzīslojums.
Ziedu veido divu gredzenu (ārējā un iekšējā) apziedņa lapas. Ziedu forma un krāsu salikumi ļoti dažādi.
Ilgstoša attīstības cikla augi no sēklas līdz ziedošam īpatnim.
Izmantošana
Garšviela
Viszināmākā orhideju suga, ko izmanto garšvielas iegūšanai, ir vaniļa Vanilla planifolia. (sk. attēlu)
Košumaugi
Orhidejas dzimtas sugām ir liela dekoratīvā nozīme. Dažas sugas vai jauni hibrīdi aug istabās. Citas sugas tiek grieztām puķēm.
Tautas medicīna
Dzegužpuķu, Gimnadēniju un naktsvijoļu jaunos gumus izmanto kā zāles (tuber salep). Gumos ir ciete un gļotas. Tās bieži tika izmantotas kā universālas zāles pret vīriešu slimībām, sevišķi pret impotenci. Bet arī - dēļ cietes - pret caureju. Eiropā ļoti plaši sastopams bija ticējums: "ja ēd gumu, tad dzims puika", no kurienes nosaukums "puiku zāles" jeb Orchis morio. Bet arī: “piegulētām meitām jāēd orchis moris saknes, tad viņu kauns nenāks gaismā” Tagadējā medicīna uzskata tās par neveiksmīgām!…
