Acs (Oculus) ir lodveida orgāns, kura diametrs ir 2,5 cm un kurš uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm. No visiem ķermeņa sensorajiem receptoriem 70% atrodas acīs.
13. gs. arābu zinātnieks Ibn Ab Alhazens aprakstīja redzes pamatprincipus. 17. gs. franču filozofs un dabaszinātnieks Renē Dekarts, izmantojot pētījumus ar govs aci, pierādīja, ka acs ir optisks instruments, kura galvenā sastāvdaļa ir acs lēca, kas uz tīklenes veido apgrieztu attēlu.
Cilvēka acs vidēji sver tikai 29 gramus. Tikko pēc piedzimšanas bērni neredz krāsas. Cilvēka acs spēj atšķirt vismaz 500 melnbalto krāsu toņus. Parasti cilvēks mirkšķina acis apmēram 11500 reizes dienā. Cilvēki, no datora ekrāna lasa 25% lēnāk nekā no papīra.
Redzes sajūtas sniedz informāciju par preikšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos. Gaismas uztvere notiek tīklenē nūjiņās un vālītēs, kuras satur redzes pigmentus - olbaltumvielas, kas spēj absorbēt noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu. Redzes asumu nosaka ar tabulām kurās10. rindas burti no 5m attāluma redzami zem 1min leņķa
Cilvēka acs uztver dažāda garuma (400-760 nm) redzemās gaismas viļņus. Krāsu aklums - dichromāzija rodas, ja nevar uztvert vienu no pamatkrāsām. Izšķir krāsu aklumu, kad cilvēks neuztver sarkano krāsu (daltonisms), zaļo vai violeto krāsu. Pirmajos divos gadījumos sarkanās un zaļās krāsas vietā cilvēks redz pelēcīgi dzeltenas nokrāsas.
Acis var bojāt gan slimības, gan traumas.Gadās, ka kaut kas iekrīt acī, caurdur radzeni un sabojā varavīksneni, lēcu vai tīkleni. Acu ievainojumi var rasties, neuzmanīgi lietojot kontaktlēcas. …
