Operētājsistēma
Operacionālā sistēma (OS) ir sistēmprogrammatūra, kas ir atbildīga par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī tādām pamatdarbībām, kā lietojumprogrammatūras darbināšana.
Pamatā, operacionālā sistēma ir pirmais programmatūras slānis, kas tiek ielādēts datora atmiņā pēc tā iedarbināšanas. Tā kā tas ir pirmais programmatūras slānis, visa pārējā programmatūra, kas tiek ielādēta pēc tam, ir no tā atkarīga un izmanto tās sniegtos pamatservisus. Starp šiem pamatservisiem minami: pieeja pie diskiem, atmiņas pārvaldīšana, daudzuzdevumu režīma vadība un lietotāja saskarsme. Tā kā tie ir pamatservisi, kurus nodrošina OS, nav vajadzības tos ieviest no jauna katrā lietojumprogrammā. Kods, kurš nodrošina šos pamatservisus tiek saukts par OS kodolu jeb kerneli.
Operētājsistēmas organizē informācijas ievadi, izvadi un glabāšanu gan tiešā veidā, gan kā servisu lietojuma programmām. Ar operētājsistēmas līdzekļiem mēs varam kopēt failus, tai skaitā arī citas programmas, kā arī palaist programmas izpildei. Pie ievada un izvada iekārtām programmas vēršas ar operētājsistēmas starpniecību. Šīs arī bija pirmās operētājsistēmas funkcijas. Pirmās MS-DOS (Microsoft Disk Operating System) operētājsistēmas neko īpaši vairāk sevī neietvēra. Katra nākošā versija strādāja ātrāk, ļāva izmantot vairāk atmiņas utt., bet principā nodrošināja tikai šīs pamatfunkcijas. Kvalitatīvs lēciens notika, parādoties Microsoft® Windows™. Microsoft Windows sevī ietvēra grafiskā interfeisa sistēmu. Sistēmas darbs tika organizēts ar grafisku logu palīdzību. Logos varēja attēlot ne vien tekstuālu, bet arī grafisku informāciju. Pati sistēma kļuva vieglāk saprotama un lietojama. Arī programmu ražotāji, veidojot pielietojamās programmas, izmantoja šo pašu grafisko interfeisu. Līdz ar to visas Microsoft Windows programmas ir izskatā ļoti līdzīgas, tādējādi atvieglojot gan programmu izstrādi, gan to apgūšanu. …