Jēlnafta. Melnais zelts. Nafta. Šis enerģijas avots, kas dominēja 20. gs., dominē arī 21. gs.
Tas ir politisks enerģijas avots – resursi, kas liek valstīm karot un cīnīties.
Pats vienkāršākais patēriņa produkts starptautiskajā tirdzniecībā un viens no visnepastāvīgākajiem.
OPEC mērķis ir koordinēt un apvienot naftas politiku starp Dalībvalstīm, lai sakārtotu tirgus drošību un stabilas cenas naftas ražotājiem.
Kā arī efektīvu, ekonomisku un regulāru naftas piegādi valstīm, un piegādi tiem, kuri investē rūpniecībā.
Dalībvalstis pārvalda aptuveni 2/3 no pasaules naftas rezervēm. Tās apgādā 40 % pasaules naftas ražošanu un pusi eksporta.
Pateicoties OPEC, dalībnieku valstis saņem krietni vairāk, lai eksportētu naftu. Pagājušo gadu, OPEC 11 dalībvalstis saņēma $338 miljardus ienākumos no naftas eksporta - 42 % pieaugums no 2003. g., atsaucoties uz Enerģijas Informācijas Administrācijas sniegtajiem pārskatiem.
Kopš vispasaules tirgū naftas cenas ir noteiktas ASV dolāros, pārmainot pret citu valūtu, ietekmē OPEC lēmumu, cik daudz naftu saražot.
OPEC lielā mērā ietekmē starptautiskās naftas cenas. Piem. 1973.g. enerģijas krīzes laikā OPEC atteicās nosūtīt naftu uz Rietumu valstīm, kas atbalstīja Izraēlas iebrukumu Ēģiptē un Sīrijā. Šis atteikums izraisīja četrkārtīgu naftas cenu kāpumu , kas turpinājās 5 mēnešus, sākot no 17. oktobra (1973.) līdz 18. martam (1973.), paaugstinot jēlnaftas cenas par 10 %.
…
