Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija. Ikvienam grieķu jaunietim bija jāgatavojas karavīra dzīvei. Viņam bija jābūt spēcīgam, veiklam, tādēļ visi jaunieši nodarbojās ar fiziskajiem vingrinājumiem. Pilsētās atradās vingrotavas un sporta laukumi – stadioni. Tika rīkotas dažādas sacensības, kurās varēja parādīt savu spēku un veiklību, - lielākās un svarīgākās bija Olimpiskās spēles.
Spēles notika vairākās Grieķijas vietās, bet galvenās norisinājās Svētajā ielejā Olimpijā par godu Olimpa dievam Zevam. Tur atradās Zeva templis, stadions un ēkas, kas bija paredzētas treniņiem un rehabilitācijai. Antīkajām olimpiskajām spēlēm ir cieša saistība ar grieķu mitoloģiju. Sengrieķu mitoloģijā par olimpisko spēļu aizsācēju tika uzskatīts Hērakls, viens no mazā Zeva kalpiem.
Sākumā uzvarētājus apbalvoja ar vienkāršu olīvzaru vainagu, kas nozīmēja, ka atlēts ir dievu mīlulis (olīvzari auga Zeva tempļa Svētajā birzē). Sākot ar 61.olimpiskajām spēlēm, uzvarētāju godināšanai atļāva Olimpijā celt statujas. …