Evita Straumīte
veica pētījumus no 1999. līdz 2005. gadam;
izstrādāja metodi reducējošo cukuru noteikšanai rudzu miltu plaucējumā;
pirmo reizi izpētīja reducējošo cukuru veidošanās dinamiku rudzu miltu plaucējumos;
Izpētija rudzu šķirņu: 'Puhovčanka', 'Vambo', 'Amilo', 'Hacada', 'Kaupo',
'Duonia' un 'Voshod' miltu kvalitātes rādītājus un cepamīpašības.
Gunārs Čipēns
Padomju ķīmiķis un organiskās ķīmijas speciālists;
Viens no visvairāk citētajiem Latvijas ķīmiķiem
Izstrādājis signatūru teoriju un izveidoja principiāli jaunu klasi priekš cikliskajiem lineāro peptīdu,analogiem, kuriem piemīt augsta aktivitāte un izvēlīga darbība;
Izstrādājis modeli trešajai organisma bioregulācijas starpniecības sistēmai – produktu ar ierobežotu proteolīzes olbaltumvielas.
Pētīja šūnu, molekulu, olbaltumvielu - peptīdu un hormonu uzbūvi, kā arī darbības principus
Gunāra Čipēna vadībā izstrādātas ražošanas tehnoloģijas peptīdu hormoniem, kurus izmanto medicīnā – angiotenzīnam, pentagastrīnam, oksitocīnam u.c
Organizējis pirmo PSRS vēsturē medicīnisku preparātu rūpniecisku ražošanu, kuri bāzējās uz peptīdiem.
Vācu ķīmiķis Emīls Fišers
20. gs sākumā pierādīja, ka olbalumvielas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kas ir saistīti ar peptīdsaitēm.
1895. gadā guaranīns tika sintezēts mākslīgi.
Lainuss Kārls Polings
Izskaidroja olbaltumvielu otrējo struktūru kā polipeptīdvirknes veidotu spirāli, kuru stabilizē ūdeņraža saites;
1954. gadā saņēma Nobela prēmiju par olbaltumvielu otrējās struktūras pētījumiem.
Atomu elektronegativitātes jēdzienu ieviesa amerikāņu ķīmiķis Lainuss Polings, lai izskaidrotu faktu, ka ķīmiskās saites enerģija starp divu dažādu elementu atomiem (A - B) vispārīgā gadījumā ir lielāka nekā vidējais ģeometriskais no saišu enerģijām starp attiecīgo elementu vienādiem atomiem (A - A un B - B). Polings ieviesa atomu relatīvo elektronegativitāšu skalu, kur vislielākā elektronegativitāte piemīt fluoram (apmēram 4). Mazākā elektronegativitāte (0,7) ir francija,m kā elementam, kas elektronus ļoti viegli atdod, nevis pievieno.…
