Ogļu iegūšana
Ģeoloģiskie ogļu krājumi pasaulē ir apmēram 10 reizes lielāki par naftas un gāzes resursiem, un sasniedz 14.8 triljonus tonnu.
Ogles iegūst atklātos karjeros un šahtās apmēram 1800 m dziļumā, tās ir vienmērīgi izkaisītas pa visu pasauli
Kopumā ogles iegūst 60 pasaules valstīs, bet ogļrūpniecībā dominē astoņas valstis – Ķīna, ASV, Indija, Krievija, Vācija, Austrālija, Polija un DĀR.
Vislielākās ogļu atradnes atrodas ASV — 274 miljardi tonnu.
Brūnogles un akmeņogles pārsvarā tiek iegūtas Ukrainā un Krievijā.
Eiropā lielākie ogļu ieguvēji ir Ukraina, Vācija un Polija.
Rūpniecības process
Ogles tiek dedzinātas īpašā kamerā, izmantojot skābekli – gaiss no ārienes lietots netiek.
Sadegšanas rezultātā tapušais siltums savukārt pārvērš ūdeni par tvaiku, bet pēdējais darbina turbīnas, kuras ražo strāvu.
Degšanas gāzveida atlikumi nonāk atmosfērā.
Ogļu izmantošana
Ogles nodrošina 26% no pasaulē izmantotās enerģijas.
Visvairāk no oglēm atkarīga ir Ķīna — tur ogles saražo 78% no izmantotās enerģijas, Eiropā tā ir Polija — tās nodrošina 60% no kopējās enerģijas.
Ogles izmanto kā kurināmo termoelektrostacijās.
Ogļu izmantošana enerģijas ražošanā ir vidēji trīs reizes lētāka nekā gāzes izmantošana un četrreiz lētāka nekā naftas izmantošana.
Eiropas Savienības valstīs jau tuvākajos gados ir plānots uzbūvēt 50, Savienotajās Valstīs - 150, bet Ķīnā pat 550 jaunas ogļu spēkstacijas.…