Mīnusi
Pārmērīgi uzņemot ogļhidrātus, palielinās daudzu sistēmisku slimību risks, jo sevišķi - aptaukošanās.
Katrs cilvēks individuāli var novērot, vai ogļhidrāti uzņemti par daudz, veicot asins glikozes mērījumus. Vienkāršākais veids - vērot svaru. Ja tas pieaug, nepieciešams ierobežot augsta GI sastāva produktu uzņemšanu nepareizā laikā.
Vissvarīgākā nozīme ogļhidrātu vielmaiņā ir aizkuņģa dziedzerim un tā fermentam - insulīnam. Traucējumi aizkuņģa dziedzera normālajā darbībā izraisa cukura diabētu, kā rezultātā tiek traucēta ogļhidrātu un tauku maiņa un krasi palielinās glikozes saturs asinīs.
Galvenā ārstēšana ir pareizs uzturs, ar regulētu ogļhidrātu, kā arī olbaltumvielu un tauku sastāvs.
Ieteikumi
Pārtikas produktus ar augstu ogļhidrātu koncentrāciju kombinē ar tiem, kuros ir daudz olbaltumvielu – tas samazinās ogļhidrātu pārstrādes ātrumu.
Ieteicams lietot pārtikas produktus ar mazāku GI
Svara kontrolei ieteicams ogļhidrātiem bagātu uzturu g.k. uzņemt pirmajā dienas pusē un pusdienas laikā.
Ja iespējams - neuzņemt ogļhidrātus ~3st. pirms gulētiešanas.
Izvairies no vienkāršajiem ogļhidrātiem, koncentrējies uz salikto ogļhidrātu uzņemšanu, jo tie zarnās sadalās pakāpeniski, līdz ar to asinīs glikoze nonāk vienmērīgi.
Tauku oksidēšanos veicina neliels daudzums ogļhidrātu uzturā, bet daudz ogļhidrātu uzturā kavē lipolīzi un stimulē ogļhidrātu lipolīzi.
Ogļhidrāti labāk tiek izmantoti organismā, ja lieto jauktu uzturu (dzīvn. un augu izcelsmes uzturlīdzekļus).
“ Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un
Pasaules Veselības organizācijas kopīgi iesakām valstu uztura pamatnostādnēs noteikt mērķi 55-75% no kopējā uzņemtā enerģijas daudzuma iegūt no ogļhidrātiem, bet tikai 10% no tiem ar cukuru (vienkāršiem ogļhidrātiem). “
(PVO,2003)
…
