6. Baltijas jūras lašos un siļķēs dioksīnu koncentrācija ir aptuveni 7.2-7.7 pg WHO-TEQ/ g svaiga svara jeb 2 reizes augstāka par ES atļauto. Baltijas jūrā nozvejoto lašu izplatīšana ES tirgū ir aizliegta.
7. Latvijā PCB piesārņojums ir saglabājies no PSRS laikiem, kas PCB tika plaši izmantots rūpniecībā un tehnikas ražošanā, pašlaik Latvijā ir īstenotas programmas, lai samazinātu PCB saturošu objektu esamību.
8. PCB viegli var uzņemt dažādi jūras organismi, šīs vielas uzkrājas barības ķēdē caur mikroskopiskiem augiem un planktonu, ko vēlāk paterē zivis, rezultātā novedot pie biokoncetrēšanās efekta arī augstākajās barības ķēdēs.
9. PCB ir nopietns piesārņotājs, kas vidē saglabājas ilgu laiku un rada nopietnus bojājumus dzīvajiem organismiem, Latvijas ūdeņos to piesārņojums nav liels. Lai gan piesārņojums pastāv un pastāv iespējas, ka svaigas PCB porcijas ieplūst ūdeņos PCB rādītāji nepārsniedz citu valstu vidējos rādījumus.
10. Baltijas jūras ekosistēma ir ļoti jutīga pret piesārņojumu, jo ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru ir ierobežota.
11. PCB koncentrācijas līmenis zivīs svārstās atkarībā no zivju vecuma un lieluma, kā arī no migrācijas ceļiem un šo vielu iedarbības ilguma, bet galvenokārt šo līmeni nosaka ūdens piesārņojums no dažāda veida rūpnieciskajām aktivitātēm.
12. PCB koncentrācijas līmenis siļķu muskuļos ir samazinājušās kopā par 60 – 80% kopš 1970. gada, bet mencu un asaru muskuļos par 6 – 10% gadā kopš 1980. gada, kas ir saistāms ar Helsinku Komisijas īpašajiem aizliegumiem kopš 1980-iem gadiem.
13. Jaunākie Helcom monitoringa dati uzrādīja, ka PCB koncentrācijas Mazajā Beltā, Kategata dienvidu daļā, Šcecinas līcī un Botnijas līcī trīs reizes pārsniedz rekomendēto robežlielumu.
…