Norvēģijas daba
Norvēģu dabai raksturīgi fjordi, kas ir gari, šauri jūras līči. Garākais ir Songnefjords, kas stiepjas 204 km iekšzemē. Ir plakankalnes, augsti kalni un meži.
Lielākais ezers - Mjēsa 363 km2.
Garākā upe - Glomma (610 km).
Augstākais kalns - Galhēpigens (2469).
Krasta līnija ar visiem līčiem - veseli 21 347 km.
Norvēģija platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā - 6 km.
Nedaudz par valsts vēsturi
No 1347. līdz 1349.gadam norvēģu tauta pārdzīvoja melno mēri. Pēc tam sekoja lielais bads. Norvēģu zemi bradājuši zviedru, dāņu, vāciešu kara zābaki.
No 1380. g. līdz 1814. gadam Norvēģija ir Dānijas pakļautībā.
1536. gadā notika reformācija un Norvēģiju arī formāli iekļāva Dānijas sastāvā.
1814. gada 17. maijā tiek pieņemta Norvēģijas konstitūcija.
Norvēģi no Zviedrijas atdalījās 1905.gadā un ieguva neatkarību.
1940. - 1945.gads - vācu okupācija.
1994.gadā 52,2 % norvēģu nobalsoja pret Eiropas Savienību.
1999.gadā Norvēģijā notika pasaules čempionāts hokejā.…