Dabas gāzes piegāde
Galvenais dabas gāzes piegādes virziens Latvijai ir maģistrālie gāzes tīkli, kuri atzarojas no Jamalas-Eiropa gāzes vada Tveras apgabala Krievijā uz Sankt Pēterburgu, Pleskavu un tālāk uz Igauniju, Latviju.
Baltijas valstu maģistrālie gāzes tīkli ir labi attīstīti.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve (spēj uzglabāt līdz 2,3 miljrd. m3 gāzes).
Ziemas periodā patērētāji Latvijā gāzi saņem tikai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves.
Veikti pētījumi arī par iespējamo pazemes dabas gāzes krātuves potenciālu Kurzemē – Dobeles, Ziemeļblīdenes, Snēpeles, Degoles, Kalvenes, Lūku, Dūku, Ēdoles, Viesatu, Dienvidkandavas, Ziemeļlīgatnes, Līgu, Usmas.
Яма́ло-Нене́цкий автоно́мный о́круг
Nord Stream projekts
Nord Stream ir gāzes vada pārvades sistēma ar sauszemes sadales sistēmām Krievijā uz Vācijā, šķērsojot 5 valstu – Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritorijas.
Nord Stream gāzes vads ir prioritārais Trans Eiropas energo sistēmas projekts.
Kompānija ir atbildīga par jūras (“offshore”) gāzes vada izveidošanu un būvniecību, bet vēlāk-kļūs par gāzes tranzīta sistēmas operatoru.
Nord Stream projekts
Viens no svarīgākajiem kurināmā resursiem Eiropas Savienība nākotnē būs dabas gāze: prognoze – līdz 2015.gadam Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU-25) tās pieprasījums pieaugs līdz ~ 682 bilj.m3.
Dabas gāzes imports uz Eiropu notiek caur Ukrainu – 80%.
Atlikušie 20% tiek pārvadīti caur Jamalas-Eiropas tranzīta vadu no gāzes apgabala Jamalā uz Vāciju cauri Baltkrievijai un Polijai.
Zināmie dabas gāzes krājumi (bilj.m3, 2005. gada dati)
Nord Stream gāzes vads cauri Baltijas jūrai
Nord Stream gāzes vads ies no Portovaja līča (netālu no pilsētas Viborga, Krievijā) Baltijas jūras
Krievijas krastā līdz Baltijas jūras Vācijas krastam- Synergipark Lubmin Greifswalder Boddenā
Pārvades sistēma
Jūras pārvades sistēmu veido divi spiedvada atzarojumi, no saspiešanas stacijas Viborgā līdz pirmajai metinājuma vietai kontroles un uzskaites stacijai Lubminas sinerģiskajā parkā.
Projekta izmantotā teritorija aizņem 1200 km garu un 2 km platu koridoru Baltijas jūras dibenā (cauruļvadi tiks uzstādīti 50 m attālumā viens no otra jūras dibenā). Cauruļvadu, t.sk. cauruļvadu tranšejas, tieši ietekmējamais koridors būs 100 - 150m plats.
Cauruļvada būvniecības un cauruļvadu noguldīšanas kuģu enkurošanas vajadzībām rezultātā ietekmējamāis jūras dibena koridors būs 1600m plats.
…
