5. Darba mākslinieciskās īpatnības un valodas raksturojums.
Darbs uzrakstīts tēlainā, stilistiski un emocionāli iedarbīgā literārā valodā, kas atbilst daiļliteratūras stilam. Tekstā tiek izmantoti deminutīvi (zirnīt), antonīmi (piedzimšana-nomiršana, dzīvība – nāve, balts – melns), sarunvalodas vārdi (besa, lietuvēns), salīdzinājumi(piens kā piens), medicīcīnas termini(paura kauls, nabassaite u.c), kā arī zinātniskie temini (revolūcija). Tā kā šis ir vēsturisks romāns, ļoti daudz minēti ir PS gadi(1969.gads u.c.). Tekstā ir atkārtoti vārdi (ļaunā, ļaunā pamāte).Lietotas metaforas ( gludās kājas), epiteti (baltā pūciņa). Tekstā ir iekļauti dialogi. Daudz tiešās runas teikumu. Piem:” Mans tēvs kliedz:”Nelieši, nelieši!” Izmantoti VTL (platās, ērtās...). Tekstā tiek izmantoti arī svešvalodas vārdi, krievu un latīņu valodā(ditja, Os nasale u.c.). Ikstena konsekventi atsakās no personvārdu lietojuma (varones tiek dēvētas tikai par „māti”, „meitu” un „mātes māti”).
6. Galvenā atziņa.
Meita par māti -“…kāds tev nozadzis dzīves prieku. Izrāvis no tevis kā no tā zvana mēli. Un tu nevari iezvanīties…”
Mātes piens...
Mātes piens apzīmē nevis jaundzimušā barību, ko padomju Latvijā varēja aizstāt ar piena un kefīra virtuvē iegūstamo pudelīšbarību, bet gan cilvēciskās rases turpināšanos, cilvēcību un nacionālo identitāti, kas „mātes piena” metaforā apvieno atmiņu par labākiem laikiem, brīvību, dzīvesziņu un mīlestību. …