Kas ir nokrišņi?
Termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens kondensātu, kas sansiedz zemes virsmu. Nokrišņi veidojas tad, kad atmosfēra ir piesātināta ar ūdens tvaikiem tik tālu, ka ūdens kondensējās un krīt. Kondensācijas punktu atmosfēra sasniedz divos veidos – atdziestot un palielinot ūdens tvaika koncentrāciju.
Vairums nokrišņu mēriekārtu savāc noteiktā platībā nokritušos nokrišņus īpašā mērtraukā. Nokrišņu daudzums tiek mērīts milimetros - viens milimetrs atbilst vienu milimetru biezam nokrišņu veidotam ūdens slānim mērījumu veikšanas vietā. 1 milimetrs atbilst 1 litram ūdens uz kvadrātmetru. Uz Zemes vidēji nokrīt 1000 milimetru nokrišņu.
Lietus
Izplatītākais nokrišņu veids. Lietu veido ūdens pilieni,kas rodas mākoņos un smaguma spēka ietekmē krīt lejup. Krītot pilieni savā starpā savienojās un veido lietuslāses.
Lietu raksturo nolijuša ūdens daudzums – mm/min
Interesanti fakti
Lietus pilienu vid. Diametrs ir 0,5-5mm, krišanas ātrums – 5-7m/s.
Visintensīvākais lietus manīt 1965.gadā 4.jūlijā ASV Juniokvillā (31,2 mm/min ūdens)
Latvijā – 1965. gada 21. jūnijā Rūjienā (3,1 mm/min)
Sniegs
Ziemā, kad zem lietus slāņmākoņiem un gubu lietusmākoņiem T<0ºC, ūdens pilieniņi sasalst un krīt sniegs. Sniegpārslu lielumu un formu nosaka gaisa temp., un mitrums zemes tuvumā.…
