Nobeigums
Referāta sākumā apskatīju nogāzi, kā reljefa sastāvdaļu. Varu secināt, ka no nogāzēm nevar izvairīties it sevišķi ceļu būvniecībā, jo ceļus mūsdienās būvē visneiedomājamākajās vietās. Apskatīju arī nogāžu slīpumu iedalījumus un, manuprāt, Latvijā nav stāvu nogāžu, jo mūsu reljefs nav kalnains, protams, ir mazliet paugurains, bet ne pietiekami, lai rastos ievērojamas nogāzes.
Viens no referāta sākumā izvirzītajiem mērķiem bija apskatīt nogāžu noturības ietekmējošos faktorus, jeb nogāžu procesus. Varu secināt, ka vislielāko postu un draudus rada tieši pazemes un virszemes ūdeņi. Pazemes ūdeņos bīstamākais ir gruntsūdens, bet virszemes ūdeņos – ilgstošas lietavas.
Galvenais referāta mērķis bija apskatīt nogāžu stiprināšanas metodes un izvirzīt iespējami labāko un sliktāko metodi. Apskatīju vairākas metodes. Metodes bija gan krasi atšķirīgas, gan arī dažās bija saskatāma līdzība. Pēc manām domām vissliktākā varētu būt koku stādīšanas metode, jo koki aug lēnām un nogāzes procesi var sākties jebkurā brīdī. Manuprāt, visefektīvākās metodes ir tieši sienu taisīšana, bet jāpiemin būtiska lieta – drenāža, jeb ūdens novadīšana. Tai jābūt obligāti. Pie efektīviem paņēmieniem jāmin arī ģeorežģis. Tieši to izmanto slīpu virsmu stiprināšanā, pievienojot tam vēl kādu komponenti, kā betonu, zālienu u.c. Varu secināt, ka ja nogāzei vajag būt maksimāli drošai, tad var izmantot vairākas metodes kopā, kā piemēram kādu no sienu metodēm un ģeorežģi. Protams, tie būs lielāki izdevumi.
…