Secinājumi
Var secināt, ka aizsargjoslas netiek noteiktas ap visiem purviem. Aizsargjoslas ir tikai ap tiem purviem, kas ietilpst mežā vai pieguļ mežam, t.i., atrodas meža zemē.
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmai (ATIS) datus par purviem kā objektu un to robežām uztur un sniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) no topogrāfiskajām kartēm mērogā 1:10000.
Purvu izplatības robežas nosaka noteiktā laika periodā, kuram aerofotogrāfēšanas cikls nav pakārtots, un līdz ar to kartēs parādītās robežas dažādos gadalaikos var būtiski atšķirties.
Visi šie faktori nevar nodrošināt purvu robežu precīzu noteikšanu un attēlošanu topogrāfiskajās kartēs ar kļūdu, kas ir mazāka nekā purvu aizsargjoslas platums.
Valsts meža dienestam ir jāsniedz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmai dati par purvu aizsargjoslām.
Gan Valsts mežu dienestam, gan LĢIA izmantotā metodika purvu identifikācijai būtiski atšķiras, tādēļ sadarbojoties starp institūcijām jāmeklē risinājumi.
…