ASV konstitūcija
Tikai 1787. gadā – pēc Neatkarības kara beigām – kādreizējās kolonijas, kas tagad sevi sauca par štatiem jeb pavalstīm, Filadelfijā sasauca Konstitucionālo kongresu, lai pieņemtu jaunās valsts dzīves pamatdokumentu – Amerikas Savienoto Valstu Konstitūciju. ASV Konstitūcijā atspoguļojās jaunās valsts iedzīvotāju nevēlēšanās uzticēt savu nākotni spēcīgai centrālai valdībai. Tādēļ tika īstenots varas dalīšanas princips – federālās valdības vara tika sadalīta likumdošanas varā, izpildvarā un tiesu varā, kuras cita citu savstarpēji pārraudzīja un līdzsvaroja.
Tiesību bila
1789. gadā Konstitūcijai tika pievienoti desmit labojumi – ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt, - reliģisko brīvību, preses un vārda brīvību u.c. Turpmāk šos desmit papildinājumus sāka saukt par Tiesību bilu.
Prezidenta nozīme
ASV jaunajā konstitucionālajā sistēmā prezidentam nebija tik liela loma kā ievēlētajam Kongresam, kas sastāvēja no Senāta un Pārstāvju palātas. Tomēr pirmajiem trim prezidentiem – Dž. Vašingtonam, Dž. Adamsam un T. Džefersonam – bija liela nozīme ASV turpmākajā attīstībā, jo 20 gadu periodā viņu vadībā nodibinājās un nostabilizējās visas galvenās politiskās institūcijas, kas turpināja reglamentēt ASV dzīvi 19. un 20. gadsimtā.
…