Kas ir nauda?
Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt visu citu preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai. Parasti to izdod valdība vai kāda finanšu iestāde (banka), taču naudas funkcijas īpašos apstākļos (ekonomiskas stabilitātes trūkums, karš, cietums) var pildīt arī plaša patēriņa preces, piemēram, cigaretes vai alkohols. Naudas vērtība atkarīga no tās kā apmaiņas priekšmeta noderīguma, savukārt tas atkarīgs no naudas tirgus vērtības[1;84]. Naudai var būt pašai par sevi piemītoša vērtība (ja naudas funkcijas pilda kāda prece); izplatīta šādas naudas forma ir valūta ar zelta segumu. Nauda, kurai pašai par sevi vērtība nepiemīt, ir salīdzinoši nesens izgudrojums. Šādas naudas vērtību nosaka likums – valdība naudu izdod un ar likumu nosaka, ka šī nauda jāpieņem kā maksāšanas līdzeklis, turklāt prasa, lai šajā naudā tiktu maksāti nodokļi. Vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad nauda, kam pašai vērtība piemīt (piemēram, zelta seguma veidā), to zaudē (ASV dolārs) vai tāda, kurai tās nav bijis, to iegūst (t.s. Šveices dinārs).
Nauda ir sabiedrisks fenomens, kas parādījās līdz ar pirmajiem cilvēkiem. Nauda ir vispārpieņemts maksāšanas līdzeklis. Naudas teorijā rodas divi jautājumi: Kas ir nauda? un kāpēc naudu izmanto saimniecībā? Nauda atrodas nepārtrauktā evolūcijā, jo visu laiku rodas kaut kas jauns. Nauda nav zelta kaut kāda īpaša dabiska īpašība, ka zeltā tikai materializētas noteiktas sabiedriskās attiecības. Tikai vērtības formu attīstības procesa analīze ļauj noskaidrot naudas būtību. Jau vienkāršākajā vērtības formā, kā saka Markss, ietverts naudas formas noslēpums. …