Napoleona kaujas
Kā neveiksmīgāko karadarbību viņš uzskatīja Spāniju un Krieviju.
Spānija-1801. gadā Napoleons parakstīja sadarbības līgumu ar Spāniju, kļūstot par Spānijas karaļa sabiedroto. 1808. gadā, kad Spānijā nāca pie varas jauns karalis, Napoleons vairs nevēlējās sadarbību un panāca, ka par Spānijas karali tika kronēts viņa brālis Žozefs, kurš līdz tam bija Neapoles karalis. Napoleons vēlējās iekļaut Spāniju savā impērijā, tāpēc ieveda Spānijā 300 000 karavīru lielu armiju. Viņam pretī stājās spāņu armija, ko atbalstīja Anglija. Tomēr Napoleons pakļāva sev gan Spāniju, gan Portugāli un noturējās tur līdz pat 1813. gadam.
Krievija-1812. gada karš, arī Napoleona Krievijas kampaņa jeb 1812. gada Tēvijas karš bija Krievijas impērijas karš pret impērijā iebrukušo Francijas un to sabiedroto armiju Napoleona vadībā no 1812. gada 24. jūnija līdz 14. decembrim. Karš beidzās ar katastrofāliem rezultātiem Napoleona Francijai un to var uzskatīt par pagrieziena punktu Napoleona karos. Kara rezultātā Francijas armija zaudēja ievērojamu skaitu karavīru, Austrija un Prūsija nostājās pret Napoleona Franciju un sākās Sestās koalīcijas karš, kurš beidzās ar Napoleona sakāvi.
Napoleona populāritāte līdz mūsdienām
Manuprāt Napoleons ir populārs līdz pat mūsdienām ar to, ka viņš ļoti ātrā laikā ieguva milzīgu varu, un pats sevi pasludināja par konsulu un imperatoru. Manuprāt viņš bija viens no imperatoriem, kurš ieguva ļoti daudz zemju, un tās valdīja. Napoleons iekaroja daudzas valstis, taču dažas neizdevās iegūt.
…