Nanotehnoloģiju attīstībai ir divi galvenie virzieni:
Koncentrēties uz stabiliem materiāliem (izmanto kā produkta sastāvdaļas – cinka oksīdu daļiņas saulesbrillēs, oglekļa nanocaurulītes elektronikā)
Koncentrēties uz aktīvām nanostruktūrām, kas spēj mainīt izmērus, formu un citus parametrus (terapeitisko molekulu izveidi, kas, sasniedzot bojātos audus, spējīgas veikt konkrētas darbības)
Nanotehnoloģiju izmantošana ķīmijā
Šobrīd nozīmīgākie pasākumi ķīmijā tiek veikti sakarā ar katalīzi un filtrācijas procesiem, kā arī ar noteiktu nanomateriālu radīšanu. Ķīmija veido bāzi nepieciešamo polimēru, molekulu un nanodaliņu radīšanai, pielāgojot to pasūtītāja vēlmēm.
Filtrācija caur nanoporām nodrošina ūdens attīrīšanu no smagajiem metāliem un citiem kaitīgiem piejaukumiem, šī filtrācija norisinās membrānās caur nanoporām, taču tā ir pārāk dārga, lai ieviestu sadzīvē.
Nanotehnoloģijas enerģijas resursu izmantošanā
Pašreizējās gaismas spuldzes tikai 5% no elektroenerģijas pārvērš gaismā. Taču nanotehnoloģijas uzmanību pievērš light-emitting diodes (LEDs) un quantum caged atoms (QCAs), kas efektīvāk izmantotu elektroenerģiju un samazinātu tās patēriņu.
Mūsdienās saules baterijas spēj uzņemt tikai 40% no enerģijas. 2005.gadā ar nanotehnoloģiju palīdzību tika izveidotas izsmidzināmas nanodaļiņas, kuras uzpūstas uz konkrētas vietas, spējīgas to pārvērst par efektīgu saules enerģijas savācēju.
Nopietna problēma ir atbrīvošanās no daudzajām baterijām un akumulatoriem. Toronto universitātes zinātnieki izgudrojuši baterijas, kuras ir no jauna uzlādējamas izmantojot nanomateriālus. …
