Pozitīvais un negatīvais
Vērā ņemamus pamatus nanotehnoloģiju attīstībai ielika zinātnieki, kuri izstrādāja procesorus un mikroelektroniku, tamdēļ arī salīdzinoši ātri tika radītas “gudras” nanoierīces, ar atmiņu aptuveni 200 baitu apmērā, kā arī šķidrums, kas spēj mainīt savu “lipīguma” pakāpi, saņemot signālu no ārienes (kā lai šeit neatceras Džeimsa Kamerona filmu “Terminators II”). Zinātnieku mērķis ir izveidot nanorobotus – mikroskopiskas mašīnītes, kuras spēs manipulēt ar atsevišķiem atomiem. Vārdu sakot, nanotehnoloģijas pavērs cilvēcei prātam šobrīd īsti neaptveramas perspektīvas.
Vienlaikus visas nanodaļiņu pozitīvās īpašības teorētiski var kļūt arī par cēloni cilvēces bojāejai. Piemēram, nanodaļiņām to izmēru dēļ ir ļoti augsta spēja iekļūt citās vielās, neatkarīgi no tā, no kādām vielām veidotas pašas nanodaļiņas. Līdz ar to arī cilvēku un citu dzīvu būtņu organismos var nonākt smago metālu vai citu toksisku vielu molekulas. Piedevām vēl neseni pētījumi ir pierādījuši, ka nanodaļiņas spēj ne tikai iekļaut dzīvu būtņu audos, bet arī uzkrāties tajos. Pagaidām zinātniekiem nav izdevies pierādīt, kā šāda “nanorezerve” būtu kaitīga, taču nav pierādīts arī pretējais, bet scenārijus tam, kādu postošu ietekmi uz cilvēku var atstāts liels skaits vienuviet uzkrājušos kādas vielas atomu, var izdomāt ļoti daudz.
Oglekļa nanocaurulītes
Oglekļa nanocaurulītes ir cilindriskas formas struktūras, kas veidotas no oglekļa atomiem. Oglekļa atomi nanocaurulītēs ir savā starpā savienoti līdzīgi kā heksagonālajās grafīta plaknēs viena atoma biezumā, taču šīs plaknes ir "saritinātas" ārkārtīgi miniatūrās (diametrā no 1 nanometra līdz dažiem desmitiem nanometru) caurulītēs, kuru garums var sasniegt pat dažus centimetrus. Caurulīšu gali parasti ir noslēgti ar pus sfēriskām "galviņām".
Izmantošana:
mehāniski pielietojumi - ārkārtīgi izturīgas troses (potenciāli pielietojamas kosmiskā lifta būvei), kompozītmateriāli, nanosvari;
mikroelektronikā - nanotranzistori, vadi u.c.
medicīnā - zāļu transportam organismā un citur.…
