Naftas iegulas Baltijas jūras piekrastē
Naftas meklēšana un izpēte Latvijas rietumu un centrālajā daļā sākās piecdesmito gadu beigās. Ar seismiskām metodēm un urbjot dziļurbumus no 1958. līdz 1972.gadam tika atklāti vairāki desmiti lokālo pacēlumu, tā sauktie naftas slazdi. Daļai no tiem tika veikta detalizēta seismiskā izpēte, taču tie netika pietiekami izpētīti.
Līdz šim valstī atklāta viena neliela naftas atradne netālu no Kuldīgas un vairākas nelielas naftas iegulas ordovika nogulumos.
Kuldīgas naftas atradne atrodas kembrija smilšakmeņos. Izpētītie naftas krājumi atradnē noteikti 770 tūkstošu tonnu apjomā, no tiem iegūstamie krājumi — ap 150 tūkstoši tonnu jeb gandrīz miljons (943 396) barelu.
Naftas meklēšana atsākta 1986.gadā, jo Lietuvas ziemeļrietumos netālu no Latvijas robežas atklāja jaunu naftas atradni. Līdz 1994.gadam veiktajos darbos tika precizēta vairāku agrāk zināmo «naftas slazdu» uzbūve, izurbti seši dziļurbumi, tomēr jaunas naftas atradnes atklāt nav izdevies.
Naftas pārstrādnes Latvijā
Latvijā nav naftas pārstrādnes, bet toties Lietuvā ir.
AB ORLEN Lietuva ir Lietuvas enerģētikas uzņēmums. Tam pieder Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca. Uzņēmuma īpašnieks ir Polijas naftas koncerns PKN Orlen. Atrodas Mažeiķu rajona pašvaldības Jodeiķos.
Problēmas
Kopumā mēs katru gadu patērējam vairāk nekā 11 miljardus tonnu naftas, kas iegūta no fosilā kurināmā. Jēlnaftas rezerves izzūd vairāk nekā 4 miljardu tonnu apjomā gadā - tātad, ja mēs turpināsim rīkoties tā, kā esam, mūsu zināmās naftas rezerves varētu izsīkt nedaudz vairāk kā 53 gadu laikā.
Lai gan fosilā kurināmā ieguvei ir daži ieguvumi, nelabvēlīgā ietekme uz vidi un vispārējo sabiedrības veselību to pārspēj. Bet valdības un uzņēmumi visā pasaulē ir guvuši īstermiņa ieguvumus no ieguldījumiem fosilā kurināmā, kas pārsniedz atjaunojamās enerģijas ieguvumus ilgtermiņā.
…
