Daudzi zinātnieki dažkārt izvairīgi izsakās par naftas izcelsmi, sakarā ar to pastāv daudzi neatbildēti jautājumi. Lielākoties valda uzskats par naftas biogēnu izcelsmi, taču pastāv arī abiogēnas izcelsmes teorijas. Autors piedāvā apskatīt 2 populārākās naftas abiogēnas izcelsmes teorijas un argumentus par labu šīm teorijām. Tā kā šī tēma ir ļoti plaša un komplicēta un tai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte, autors plaši neatspoguļoja pretargumentus un rūpīgāk neatainoja teoriju pierādījumu analīzi.
Naftas abiogēniskas izcelsmes teorija apgalvo, ka nafta ir cēlusies nevis biogēnā ceļā (no organismu atliekām), bet tās avots ir dziļi Zemes dzīlēs [2].
Naftas abiogēniskas izcelsmes teoriju atbalstīja Aleksandrs Humbolts, Dmitrijs Mendeļejevs, Marčelins Bertelots
Mūsdienu ievērojamākie pētnieki ir Tomass Golds un Nikolajs Kudrjavcevs [2].
Ir šķidrs, degošs derīgais izraktenis ar īpatnēju smaku, gaiši vai tumši brūnā krāsā. Viena no galvenajām enerģētikas izejvielām. Tā ir komplicēts dabisks metāna, parafīna un citu šķidru un gāzveida ogļūdeņražu maisījums ar nelielu organisko vielu, slāpekļa, skābekļa un citu vielu (>20 vielu) piejaukumu. Naftas sastāvā ietilpst ogleklis (83-87%), H (11-14%), sērs (0,1-5,5%) [5].
Dabā nafta sastopams kā šķidrums, kas aizņem tukšumus plaisas un kavernas iežos, veidojot iegulas antiklinālās krokās, ieliecēs platformas ieplakās [6].…