Kas ir Nafta?
Nafta ir degošs eļļains šķidrums, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Viens no svarīgākajiem enerģijas resursiem.
Neapstrādātu naftu sauc par jēlnaftu.
Veidošanās
Nafta veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka tā radusies no augu un dzīvnieku atliekām, kas uzkrājušās jūras baseinu nogulās un pēc tam pārveidojušās litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1,2 — 6 km dziļumā.
Tomēr eksperimentāli pierādīta arī neorganiskā naftas izcelšanās hipotēze, pēc kuras nafta rodas dažādās reakcijās Zemes mantijā.
Naftas ķīmiskās īpašības
Pēc sastāva nafta ir ogļūdeņražu maisījums, kurā pamatā ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi.
Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus.
Fizikālās īpašības
Naftas blīvums ir 650-1050 kg/m³; pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu.
Tās viršanas temperatūra ir lielāka nekā 28 °C;
sacietēšanas temperatūra no 26° līdz -60°;
sadedzes siltums 43,7 — 46,2 MJ/kg.
Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas.
Nafta ir šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns.…