Akmeņogles, naftas produkti un dabasgāze ir fosilie kurināmie – tas nozīmē, ka šo enerģijas krājumu daudzums uz Zemes ir ierobežots un tie neatjaunojas. Pēc 20 gadiem tiek prognozēts naftas ieguves samazinājums, savukārt gāzes krājumi pietiks vismaz 100 gadiem pie pieaugoša šo resursu patēriņa līmeņa. Savukārt akmeņogļu krājumi pasaulē ir vislielākie, taču to izmantošana rada ievērojamu vides piesārņojumu, tāpēc to ieguves un izmantošanas apjomi ir samazinājušies. Tomēr gāzes un naftas ieguves apjomi pasaulē pieaug, un pieaug arī sadedzināšanas procesā videi izraisītais piesārņojums. Lielākā daļa valstis ir pievienojušās Japānā noslēgtajam Kijoto līgumam, kurš paredz pakāpenisku fosilo kurināmo izmantošanu enerģētikā, aizstājot tos ar alternatīviem enerģijas veidiem. Balstoties uz Kijoto līgumu, no 2005. gada ES valstīs tika ieviesta siltumnīcas efekta izraisošo gāzu tirdzniecība.
Ražošanas uzņēmumi, kuriem ir izmešu kvotu pārpalikumi, gada beigās tās var pārdot uzņēmumam, kam tās nepieciešamas. Viena tonna CO2 izmešu ir ekvivalenta vienai izmešu kvotai.
Skaidrs, ka nākotnē tiks meklēti jauni enerģijas veidi, bet naftas un akmeņogļu izmantošana pakāpeniski samazināsies. Šajā referātā ir sniegts īss ieskats par akmeņogļu, gāzes un naftas resursiem un ieguvi pasaulē.
Kas ir nafta?
Nafta - (gr. naphtha, no persiešu neft) - derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādus piemaisījumus - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus. Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns. …
