Kur akmeņogles atrodas dabā?
Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis. Tas ir melnas vai brūngani melnas krāsas degtspējīgs iezis. Akmeņogles pieder pie neatjaunojamiem dabas resursiem. Akmeņogles galvenokārt sastāv no oglekļa. To sastāvā bieži ir arī ūdeņradis, sērs, skābeklis un slāpeklis.
Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām paleozoja ērā apmēram pirms 300 līdz 350 miljoniem gadu.
Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās baktēriju iedarbībā. Parasti šādi apstākļi ir purvos. Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir kūdra.
Tai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, spiediena iedarbībā no kūdras izdalās ūdens un gāzes. Zemāka spiediena ietekmē veidojas brūnogles, augstāka spiediena un temperatūras ietekmē — akmeņogles un antracīts.
Akmeņogļu pārstrādes process
Ogļu ķīmiskās pārstrādes process ir akmeņogļu sausā pārtvaice. Rūpniecībā šo procesu sauc par koksēšanu. Karsējot akmeņogles bez skābekļa klātbūtnes 1000 °C temperatūrā, iegūst koksu un citus produktus. Kokss sastāv galvenokārt no oglekļa (96-98%).
No akmeņogļu darvas, to pārtvaicējot pa frakcijām (frakcionēti destilējot), izdala aromātiskos ogļūdeņražus (benzolu, toluolu, naftalīnu, ksilolus u.c.)
Akmeņogļu pārstrādes procesa produkti
Kokss
Koksa gāze (tā sastāv no H2, CO, CH4, H2S, NH3)
Akmeņogļu darva (arēni, u.c.)
…
