Aart Kraay, Claudio Raddatz. The World Bank. Journal of Development Economics 82 (2007) 315-247
Šis raksts aplūko empīriskus piemērus tam, vai jaunattīstības valstīs eksistē nabadzības slazdi. Par to, kas tie tādi ir – nosaukums jau gandrīz visu izsaka, bet vēlāk arī konkrēti, arī matemātiski tos definēsim.
Rakstā aplūkoti nabadzības slazdi, kas var rasties vai nu dēļ nepietiekamiem uzkrājumiem vai pārāk maza tehniskā progresa sākotnējās attīstības fāzēs. Pēc tam tiek aplūkoti empīriski dati un dažādu politisko lēmumu sekas. Rakstā mēģināts šos modeļus pielietot Āfrikas valstu piemēram, bet rezultātā parametri pieņem teorijai neatbilstošas vērtības.
Fakti liecina par to, ka tie, kas ir nabagi, paliek nabagi, bet tie, kas ir bagāti kļūst vēl bagātāki. Vairums valstu, kas bija relatīvi nabadzīgas 20.gadsimta vidū, arī šodien ir nabadzīgas. Tūkstošgades attīstības mērķi (Millenium Development Goals) aktualizējuši ideju, ka šīm valstīm jāpalīdz izkļūt no šī nabadzības slazda.
Bet tad rodas jautājums, vai tiešām šādi nabadzības slazdi pastāv. Skatoties uz empīriskiem pierādījumiem, šis raksts apgalvo, ka šie pierādījumi nav gana spēcīgi.
Tiek aplūkoti divi pamata mehānismi - zemi uzkrājumi un zems tehnoloģiju attīstības līmenis sākotnējos attīstības posms. Šie abi mehānismi izraisa to, ka investīcijas būs zemas un valstis konverģēs uz līmeni, kurā būs zems kapitāla un izlaides līmenis uz vienu cilvēku. Ja kādu iemeslu dēļ valstīm izdodas pārvarēt šo zemo līdzsvara punktu, tās var konverģēt uz augstāku attīstības līmeni. Raksts aplūko šos mehānismus, jo tie ietver populārākos izskaidrojumus, kāpēc varētu eksistēt nabadzības slazdi un tos bieži vien izmanto kā pamatojumu tam, lai motivētu finansiāli palīdzēt nabadzīgajām valstīm. Šis raksts aplūko makro līmeņa datus, cita iespēja ir aplūkot nabadzības slazdus, izmantojot mikro līmeņa datus. Piemēram, mikro līmenī ir veikti līdzīgi pētījumi (McKenie and Woodruff 2004) par Meksiku, aplūkojot uzņēmumus. Pamats, kāpēc varētu rasties nabadzības slazds ir augstas fiksētās izmaksas, lai uzsāktu uzņēmējdarbību. Ja kapitāla tirgus nav attīstīts, nav iespējas aizņemties, lai iegūtu līdzekļus biznesa uzsākšanai, tas nozīmē, ka biznesu var uzsākt tikai tie, kas jau ir bagāti, bet nabadzīgie to nevar atļauties.
…
