JANIS ROZENTĀLS
Gleznotājs. Viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem.
Dzimis 1866. gada 18. martā Saldus pag. Bebros, miris 1916. gada 26. decembrī Somijā. 1920. gadā apglabāts Rīgā.
Mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, darbojies latviešu mākslinieku apvienībā Rūķis. Būtisks ir J. Rozentāla ieguldījums portreta žanrā. Gleznojis arī sadzīves žanra ainas, simboliskas kompozīcijas, ainavas, altārgleznas, darbojies monumentālajā mākslā, lietišķajā un stājgrafikā. Individuālajā stilā atspoguļojas gadsimtu mijai raksturīgas stilistiskās pārvērtības – atbrīvošanās no akadēmiskās skolas, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, postimpresionisma iespaidi.
Ar publikācijām periodikā veicinājis latviešu estētiskās domas un mākslas kritikas attīstību.
Vilhelms Purvītis
Gleznotājs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem.
Dzimis 1872.gada 3.martā Zaubes pagasta Jaužos, miris 1945.gada 14.janvārī Nauheimā (Vācijā), 1994.gadā pārapbedīts Rīgā.
Studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1890 - 1897), ar lielo zelta medaļu beidzis A. Kuindži ainavu glezniecības meistardarbnīcu. Darbojies mākslinieku apvienībā "Rūķis", biedrībās "Mir iskusstva", "Kunstverein". Izcils ainavists, iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus, radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. Stilistiski daudzveidīgs, mainīgs, individuālajā rokrakstā atbalsojas plenēra reālisma, impresionisma, jūgendstila, gadsimtu mijas noskaņu mākslas, postimpresionisma, ekspresionisma iespaidi.
Bijis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadītājs, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors, Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes tēlotājas mākslas darbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors. Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis (1913). Apbalvots ar bronzas medaļu Pasaules izstādē Parīzē (1900), ar zelta medaļu Minhenes Secesijas izstādē (1901) u.c., Tēvzemes balvu (1938). 1944.gadā emigrējis uz Vāciju.…
