Modernās tendences: dzimumneitrālā pedagoģija

Dzimum-neitrālās pedagoģijas kritika
Pēc dr. Eberharda domām, iznīcinot dzimumu nevar atrisināt esošas problēmas, jo tas tikai aizved mūs pretējā virzienā, radot jaunas problēmas.
Skolas tiek apsūdzētas bērnu ietekmēšanā. «Dzimum-neitrālās skolas atņem vīriešiem vīrišķību»
Nav skaidrs, vai vispār drīkst izmantot tādus vārdus kā zēns vai meitene.
Sociologe Carole J. Austere (The New York Times) uzskata, ka nedalot rotaļlietas uz meiteņu vai zēnu kategorijām paplašina bērna iespējas un veicina dažādu interešu attīstību.
Vairākums kritiku apbalsta mērķi, bet apšauba tā sasniegšanas veidus un paņēmienus, jo tieši šajā vecumposmā (no 3 līdz 7) bērni meklē savu identitāti, un dzimums ir daļa no tās.
Ideja ir strādāt ar bērniem no 1 līdz 5 gadiem, bet daudzi apšauba vai tam vispār ir jēga, jo bērnus tik un tā ietekmē apkārtējā pasaule.

Secinājumi
Dzimum-neitrālā pedagoģija piesaista gan ģimeņu, gan zinātnieku interesi; tiek veikti dažādi pētījumi, tā attīstās visās liberālās valstīs, bet tā joprojām ir maz izplatīta pat Zviedrijā, lai gan tās popularitāte pieaug.
Pati no sevis tā neliedz bērniem izprast dzimuma jēgu vai dzimuma atšķirības, bet sekmē bērnu toleranci pret dažāda dzimuma pārstāvjiem, mazina stereotipus un tendenci uz dzimuma segregāciju vai diskrimināciju.
Kopumā dzimum-neitrālā pedagoģija paplašina bērnu iespējas, neierobežojot tos ar tradicionālām dzimuma lomām.
Neskatoties uz to, ka šī pieeja tiek bieži kritizēta, tā atbilst modernām tendencēm par visu cilvēku vienlīdzību un vientiesību.
…