Emocionālās vardarbības (soda) izplatītākās pazīmes II
Ja bērns mani neklausa, mēdzu viņam piedraudēt, ka pametīšu viņu vai nemīlēšu.
- Es mēdzu pasmieties par savu bērnu, jo viņš ir neveikls, muļķīgs vai bailīgs.
- Mans bērns man regulāri atņem laiku, traucē, sadusmo, un es to viņam vienmēr pārmetu.
- Bērna noslēpumi nav tik svarīgi, lai tos glabātu, es tos mēdzu izmantot pret viņu pašu.
- Pieaugušie ģimenes locekļi bieži strīdas savā starpā (kliedz, lamājas, apsaukājas, lauž priekšmetus, kaujas) bērna klātbūtnē.
Rājiens ir loģiskas sekas, jo bērnam liek saprast, ka slikta uzvedība citus var saniknot. Lai rājiens būtu efektīvs soda mērs, T. Likona iesaka nerāt bērnu pārāk bieži. Pretējā gadījumā rāšanās savu efektu zaudēs.
Kādas lietas atņemšana. Ja bērns ar savu rotaļlietu sit citiem, viņam rotaļlieta uz kādu laiku tiek atņemta.
Pārtraukums ir loģisks un godīgs soda mērs par kaušanos, jo citiem sāp, ja viņiem sit. Ja sāpini citus, tad nevari būt kopā ar viņiem.
Sodot bērnu, svarīgi atcerēties dažus ieteikumus
soda uzreiz pēc notikuma;
2) sodam jāatbilst nodarījumam;
3) sods nedrīkst pazemot bērnu;
4) sods nedrīkst būt vienlaikus ar apbalvošanu (lai nomierinātu raudošo bērnu, pēc pēriena tiek dota konfekte);
5) sodam jābūt bez draudiem, īpaši, ja tie ir neizpildāmi;
6) sodam jābūt pēctecīgam.…