Daudzi cilvēki uzskata, ka mikroorganismi mums nodara tikai ļaunumu radot dažādas slimības, bojājot pārtikas produktus un citus materiālus (ēkas, mēbeles, grāmatas apģērbu), traucējot augt un samazinot ražu dažādām lauksaimniecības kultūrām. Īstenībā cilvēka vajadzībām kaitīgi un traucējoši ir aptuveni 4% no mikrobiem.
Ir arī mikrobi, kuri ir labvēlīgi un pat nepieciešami mūsu pastāvēšanai. Ir mikrobi, kuri palīdz stiprināt mūsu veselību, gremošanas traktā palīdz pārstrādāt un uzņemt barību, palīdz cīnīties pret slimībām un iegūt medikamentus, uzlabo lauksaimniecības kultūru ražu, palīdz cīnīties pret kaitēkļiem un konservēt pārtikas produktus, attīra apkārtējo vidi no sadzīves atkritumiem un notekūdeņiem.
Tūlīt apskatīsim ko labu mikroorganismi ienes mūsu dzīvē un ko sabojā.
Labais
Biomasas veidošana, no kuras barojas daudzi citi, lielāki organismi. Baktērijas savā starpā ļoti atšķirīgas pēc šūnā notiekošo bioķīmisko reakciju veida un iespējām. Tāpēc baktērijas var augt, baroties un iegūt enerģiju no savienojumiem, kurus citas dzīvās būtnes uzturam nespēj izmantot.
Zilaļģes (tās sauc arī par ciānbaktērijām) līdzīgi augiem un daudziem protistiem spēj saules gaismas enerģiju pārveidot ķīmiskās enerģijas veidā, padarot to pieejamu dzīvajiem organismiem, kuri nespēj veikt fotosintēzi.
Sēņu valsts pārstāvji – daudzas makroskopiskās cepurīšu sēnes, maizes raugs lietojami arī cilvēka uzturā.
Citiem dzīvajiem organismiem neraksturīgas bioķīmiskās reakcijas.…
