Miegs
Tā ir īpaša smadzeņu darbība, kuras laikā zūd apzināts kontakts ar ārējo pasauli.
Miega iestāšanos regulē miega centrs, kas atrodas zemuzkalnē jeb hipotolāmā.
Miegs cilvēka organismam ir tikpat nepieciešams kā gaiss vai ūdens. Tas ir stāvoklis, kad organisms atpūšas, uzkrāj rezerves. Smadzenes turpina apstrādāt un sakārtot dienas laikā apgūto un piedzīvoto, lai mēs varētu to izmantot nākotnē.
Miegam nav nekas statisks jeb viendabīgs.
Aptuveni pēc 10 dienām, ja cilvēks nav gulējis, iestājās nāve.
Miega fāzes
Cilvēks aptuveni 80% no laika, ko pavada miega stāvoklī, atrodas dziļā miegā jeb miegā bez ātrajām acu kustībām (NREM).
Atlikušo laiku seklā miega fāzē jeb miegā ar ātrajām acu kustībām (REM).
Abi miega veidi kopā veido vienu miega ciklu. Šādi cikli miega laikā var būt vidēji no 3 līdz 5 reizēm. Ja kāds no cikliem tiek iztraucēts, tad nākamreiz, kad cilvēks gulēs, šis cikls pagarināsies, lai kompensētu iztraucēto.
Miega laikā
Nedarbojas nosacījuma refleksi
Beznosacījuma refleksi pavājinās
Pusložu garozas aktivitāte pilnīgi neapstājas
Miega laikā apstrādātā informācija izpaužas sapņu veidā
Atslābst skeleta muskulatūra, palēlinās sirdsdarbība un elpošana, nedaudz pazeminās asinsspiediens, krītas vielmaiņas intensitāte un ķermeņa temperatūra, samazinās izdalītā urīna daudzums.…
