Metāns izveidojas, dabā sadaloties augu un dzīvnieku paliekām bez gaisa piekļuves. Ar to izskaidrojama parādība, ka metāns burbulīšu veidā izdalās no purvu ūdeņiem, kā arī no citiem stāvošiem ūdeņiem. Dažkārt metāns izdalās no akmeņogļu slāņiem un uzkrājas šahtās. Tādēļ to sauc arī par purvu vai raktuvju gāzi. Metāns veido dabasgāzes pamatmasu (80...97%). Tas ietilpst arī naftas gāzēs, kas izdalās no naftas urbumiem.
Iegūšana
Rūpniecībā metānu iegūst, izdalot to no dabasgāzes vai naftas gāzēm.
Piesātinātos ogļūdeņražus var iegūt arī no ogles, iedarbojoties uz to ar ūdeņradi. Tā iegūst sintētiskās šķidrās degvielas.
Saites
Metāna molekulās starp atomiem ir kovalentās saites. Saites starp oglekļa un ūdeņraža atomiem veidojas, šo atomu elektronu orbitālēm pārklājoties uz taisnes, kas savieno abu atomu kodolus. Šādu saiti sauc par (sigma) saiti. Saites garums ir 0,154nm.
Metāna molekulās saites ap katru no oglekļa atomiem vērsta regulāra tetraedra virsotņu virzienā.
Atomi ap saitēm metāna molekulās var brīvi griezties. Oglekļa atomu griešanos metāna molekulās var salīdzināt ar riteņu rotēšanu ap asi. Molekulas atrodas pastāvīgā kustībā(salokās, griežas, vibrē u. tml.). …
